Drošības Nozares Kompāniju Asociācijā

Ar esošajiem risinājumiem Valsts policijas vakanču aizpildīšanai ir par maz, un patiesībā policistu skaits ar katru gadu tikai sarūk. Tas ir nepārprotams iemesls sākt domāt par efektīvāku esošo resursu izmantošanu, kur talkā var nākt privātie apsardzes komersanti. Tie labprāt pārņemtu daļu pašreizējo policistu pienākumu, taču, lai tas būtu iespējams, jāiesaistās ne tikai nozarei, bet arī valstij.
“tv3.lv” jau vēstīja, ka Valsts policija (VP) kopā ar Iekšlietu ministriju gadiem valdībā mēģina virzīt grozījumus, kas paredzētu atteikšanos no vairāku speciālo objektu apsargāšanas, taču dzirdīgas ausis Ministru kabinetā nav sasniegtas. VP uzsver, ka nav utopiska un necer atteikties no šīs funkcijas pilnībā, bet vēlētos pienākuma slogu mazināt, savus resursus konkrētos objektos aizstājot ar privātiem apsardzes komersantiem.
Kā “tv3.lv” stāsta Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks, patiesībā ir vairāki virzieni, kuros VP pienākumus varētu nodot privātajām apsardzes kompānijām. Tā varētu būt ne tikai speciālo objektu apsardze, bet arī, piemēram, konvojēšana, sodu izrakstīšana stāvvietās, publisko pasākumu drošības un objektu ar Valsts noslēpuma statusu apsargāšana.
Līdzīga prakse jau vērojama ārvalstīs, piemēram, tepat kaimiņos – Igaunijā, pašvaldības policijas vietā soda kvītis mašīnām izraksta apsardzes kompānijas. Arī, piemēram, lidostas drošības pārbaudes lielākoties Eiropā veic privātā apsardze nevis policija. Taču tie nav vienīgie virzieni, kuros iespējams attīstīties.
Vienota platforma pārkāpumu fiksēšanai un video novērošanas tīkls
Nozare pirms vairākiem gadiem rosinājusi ieviest arī citus risinājumus, kas palīdzētu policijai un apsardzes kompānijām vairāk mijiedarboties. Viens no šādiem rosinājumiem izskanēja 2020. gadā, proti, kopīgas platformas izveide administratīvo pārkāpumu atklāšanai un novēršanai. Vērzemnieks pastāsta, ka šāda veida platforma Igaunijā veiksmīgi strādā jau gadiem.
“Šobrīd, ja notiek neliels likuma pārkāpums, piemēram, zādzība, apsargs aiztur zagli, sauc policiju, visi gaida, kad tā atbrauc, pilda protokolus, aizturēto aizved uz iecirkni utt. Savukārt kaimiņos sistēma strādā tā, ka apsargs aiztur zagli, vienotajā sistēmā ievada notikumu, bet policija to uzreiz redz, piefiksē un var rīkoties,” darbības mehānismu ieskicē DNKA priekšsēdētājs.
Viņš akcentē – pie šādas sistēmas būtiskākais ir tas, ka tādā veidā viss tiktu centralizēts. Proti, patlaban, ja viens un tas pats cilvēks izdara vairākus nelielus noziegumus, bet katrs no tiem tiek fiksēts citā policijas iecirknī, ikreiz tiek atvērta jauna lieta, jo VP nav vienota sistēma, kurā būtu redzami visi pārkāpumi. Vērzemnieks uzsver – ja visas arī mazās lietas tiktu savilkta skopā, visticamāk, būtu iespējams pārkāpējiem arī piespriest nopietnāku sodāmību.
Līdzīgs rosinājums nācis arī saistībā ar vienota novērošanas kameru tīkla izveidi. VP ir savas novērošanas kameras, taču ir arī lērums privāto objektu ar savām – rodot iespēju policijai pieslēgties apsardzes novērošanas sistēmām, likumsargi varētu aptvert plašāku notikumu vietu lauku.
DNKA priekšsēdētājs pauž, ka tehnoloģiskās iespējas abos virzienos ir pieejamas, bet tas, protams, prasīs zināmas investīcijas. Un, domājot par iekšējo drošību, šādi soļi ne tikai atmaksātos ilgtermiņā, bet arī ir vajadzīgi.
Te svarīgi vēl piebilst, ka tehnoloģiskie jauninājumi varētu arī palīdzēt risināt cilvēkresursu trūkumu, kāds sastopams gan VP, gan apsardzes nozarē. Vērzemnieks akcentē, ka daļa policistu strādā abās, tāpēc būtiski arī domāt par iespējām, kā efektīvāk izmantot pieejamos, bet ierobežotos resursus, kur talkā var nākt fiziska klātbūtnes aizstāšana ar tām pašām kamerām.
“Piemēram, tirdzniecības centros tagad fiziskus apsargus redzam mazāk nekā pirms desmit gadiem, taču tas nebūt nenozīmē, ka drošības līmenis ir zemāks. Viss tiek uzraudzīt, monitorēts, drošības tiek nodrošināta, bet ar mazākiem cilvēkresursiem,” pastāsta DNKA priekšsēdētājs.
Valsts strādā pārāk lēni
Jāatzīmē, ka visi iespējamie rosinājumi tā arī palikuši – tikai sarunu līmenī. Vērzemnieks norāda, ka te bez nespējas rast finansējumu otra problēma ir pārāk lēnie publiskā sektora apgriezieni. Piemēram, pērnā gada rudenī klajā laists Apsardzes darbības reģistrs, bet pirmās runas par tāda izveidi bija jau 2014. gadā, proti, pagājuši astoņi gadi.
“Tie nav pieņemami ātrumi. Viss vienmēr tiek muļļāts, nevis raiti virzīts uz priekšu. Tas kavē visu procesu attīstību,” norāda DNKA priekšsēdētājs. Viņš pauž sapratni, ka cilvēkresursi trūkst arī valsts pārvaldē, kas ietekmē darbaspēku un kapacitāti, taču tam nevajadzētu būt iemeslam, kāpēc lēmumu pieņemšana notiek tik lēni. Tie tomēr nav stratēģiski svarīgi jautājumi, par kuriem ilgstoši jādiskutē, bet drīzāk praktiski.
Vērzemnieks arī akcentē, ka šis lēnums, savukārt, salīdzinoši bieži noved pie situācijas – kad kāds jautājums jau tiek finalizēts, tas jau vairs nav aktuāls vai arī tā risinājums ir novecojis. Tāpat publiskajam sektoram vērojamas grūtības strādāt ar vairākiem jautājumiem vienlaicīgi. Proti, “pabeigsim Apsardzes darbības reģistru, skatīsimies, kā tas strādā, un tad domāsim par tālāko. Bet par tālāko jādomā jau tagad,” uzsver DNKA priekšsēdētājs.
Apsardzes uzņēmumiem daudzi neuzticas
Tiesa, kā atzinusi arī VP, daudzi nevēlas, lai policijas funkcijas pārņemtu privātās apsardzes kompānijas, jo tām līdz galam neuzticas. Vērzemnieks norāda, ka daļēji saprot pastāvošās bažas, jo visai bieži ir gadījumi, kur netiek izpildīti publiskā iepirkuma nosacījumi, tādējādi pircēju apzogot.
“Piemēram, pēc iepirkuma postenī jābūt diviem cilvēkiem, bet realitātē pēc kāda laika ir tikai viens. Galu galā uzņēmējs faktiski 50% no iepirkuma summas vienkārši nozog,” atklāj DNKA priekšsēdētājs.
Lai šādas situācijas neveidotos, pārmaiņas jāievieš vairākos virzienos. Vispirms jau pašiem pircējiem, tostarp valstij, jāizvēlas atbilstošākais nevis zemākās cenas piedāvājums, kā arī vairāk jāseko līdzi iepirktajam pakalpojumam. Proti, vien izsludinot iepirkumu, nedrīkst vadīties pēc zemākās cenas principa, kā tas notiek lielā daļā gadījumu, bet gan izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu. Te gan bieži vien rodas nākamā problēma – valsts nezina, kas tai vispār ir nepieciešams.
“Te var salīdzināt ar būvniecību – vispirms tiek uzzīmēts projekts, bet pēc tam iepirkts būvnieks nevis otrādi. Tas pats būtu jādara ar apsardzi, tāpēc esam mudinājuši ar kaut kādu regularitāti veikt drošības auditus. To varētu darīt lielākos “gabalos”, t.i., visā novadā, kur saprot, ko vajag sargāt, kā to darīt, kādi ir drošības riski, vai vispār ir nepieciešams sargāt u. tml. Tad var domāt, kādi ir nepieciešamie resursi, un izveidot pēc iespējas precīzāku iepirkumu,” stāsta Vērzemnieks. Realitātē gan viss mēdz atdurties pret: “Mums budžetā ir summa X, par kuru iepirksim to ko parasti.”
DNKA priekšsēdētājs piebilst, ka izvēles procesā normāla prakse būtu arī potenciālajai apsardzes kompānijai lūgt iepazīstināt ar tiem apsargiem, kas veiks nolīgtos uzdevumus. Kāpēc? Domājot par valsts iestādēm, apsargi tomēr savā ziņā arī pilda reprezentatīvo funkciju.
Savukārt, kad iepirkums noslēdzies un pakalpojums iepirkts, nedrīkst visam ļaut notikt pašplūsmā, bet gan jāseko līdzi, vai tiek saņemts tas, par ko abas puses ir vienojušās. Vērzemnieks te uzsver: “Pasūtītāja pusē būtu jāuzņemas daudz lielāka atbildība, jo citādi valsts pati pieļauj, ka to apzog. Skarbi, bet tā tas ir.”
Valstij aktīvāk jāiesaistās ēnu ekonomikas apkarošanā
Tāpat apsardzes nozarē, kā atzīst DNKA priekšsēdētājs, diemžēl visai plaši izplatīta ir ēnu ekonomika. Statistikas dati rāda, ka Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 17 apsardzes komersantu, savukārt Lietuvā – 7, bet Igaunijā – 3. “Nav ekonomiskā pamatojuma Latvijā būt tik daudz apsardzes uzņēmumiem. Stabili pusei no šiem uzņēmumiem bizness ir publiskais sektors, bet šāds modelis nav loģisks. Nodokļu shēmas, aplokšņu algas – tas viss tur notiek. Esam prasījuši, kāpēc Igaunijā un Lietuvā neveidojas šāda situācija, un viņi saka: “Mēs domājam citādāk”,” stāsta Vērzemnieks.
Viņš piebilst, ka par lielo apsardzes komersantu skaitu kaimiņos joko – Latvijā katram policistam ar augstāku dienesta pakāpi, aizejot pensijā, jāatver savs apsardzes uzņēmums. “Un tā arī ir. Šobrīd tas mazinās, bet joprojām nav pamatojuma apsardzes komersantiem Latvijā būt tik daudz. Arī algas šajos uzņēmumos ir mazas, bet realitātē saprotam, ka tas nav viss, ko šiem darbiniekiem maksā.”
Asociācija mēģina mazināt ēnu ekonomiku nozarē saviem spēkiem, taču tās apkarošanā aktīvāk vajadzētu iesaistīties arī valstij. Vērzemnieks norāda, ka šajā ziņā ir vairāki darbības virzieni. Pirmkārt, būtu stingrāk jāregulē apsardzes komersantu licencēšana – prasībām licences saņemšanai jābūt grūtāk izpildāmām, lai no nozares pakāpeniski varētu izspiest “shēmotājus”.
Otrkārt, jāattīsta jau no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nākusi iniciatīva. “VID veido nodokļu auditus, kas ļauj ātrāk pamanīt aizdomīgas lietas, bet ir ļoti sarežģīti un dārgi. Tā vietā VID varētu sekot līdzi, vai apsardzes uzņēmumā vidējā alga nav mazāka par 80% no nozares vidējā atalgojuma. Ja šāds fakts tiek konstatēts, no uzņēmuma pieprasa paskaidrojumu. Ja pamatota paskaidrojuma tik zemam vidējam atalgojumam nav, VID piestāda rēķinu par, iespējams, nesamaksātajiem nodokļiem, neveicot atsevišķu nodokļu auditu,” iespējamo risinājumu paskaidro DNKA priekšsēdētājs.
Šis būtu labs mehānisms, jo pērnajā gadā vidējais apsardzes nozares atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija mazāks nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga. “Tad ir jautājums – par ko mēs vēl te vispār diskutējam?” retoriski vaicā Vērzemnieks. Asociācijas ieskatā šī iniciatīva nepalīdzētu risināt ēnu ekonomikas problēmu pilnībā, bet būtu ļoti palīdzoša. Taču pret to iestājušās citas nozares, tostarp būvnieki.
Un treškārt, asociācijas darba kārtībā ir iecere ieviest elektronisko darba laika atskaites sistēmu, kā tas, piemēram, ir būvniecībā. Atsevišķiem apsardzes uzņēmumiem jau tāda ir, bet būtu vēlams, lai tā ir ierasta prakse visiem – tas būtu vēl viens kontroles mehānisms, lai izvairītos no tā, ka pakalpojums netiek nodrošināts pilnā apmērā un kvalitatīvi. “Esam mēģinājuši ieviest, ka publiskajos iepirkumos posteņos ir kamera, kur var fiziski redzēt, kas tur notiek. (..) Tie ir papildu risinājumi, kas apgrūtina shēmošanu,” stāsta DNKA priekšsēdētājs.
Vērzemnieks vēl piebilst: “Mēs arvien aktīvāk un vairāk sadarbojamies tieši ar Finanšu ministriju saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu un izskaušanu, jo te ir stāsts par valsts naudu. Tie ir budžeta ieņēmumi, kuri iet garām. Un ir skaidrs, ka te ir iespējas veikt izmaiņas un to visu sakārtot.”